Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) piektdien izdevusi orderi Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanai par kara noziegumiem, tostarp par viņa iespējamo līdzdalību bērnu nolaupīšanā no Ukrainas. Krievija nav SKT Romas statūtu līgumslēdzēja puse un nekavējoties noraidīja orderi kā juridiski nepamatotu. No otras puses, Ukraina atzinīgi novērtēja "vēsturisku" soli, lai nodrošinātu taisnīgumu. Lasiet par šīs dienas notikumiem mūsu tiešraides emuārā. Visi laiki Parīzes laiks (GMT+1).
Šī tiešsaistes lapa vairs netiek atjaunināta. Lai uzzinātu vairāk par mūsu pārklājumu par karš Ukrainā, noklikšķiniet šeit.
9:53: Zelenskis apsveic SKT soli, vaino Putinu bērnu deportācijās
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Starptautiskās Krimināltiesas lēmums izdot aresta orderi pret prezidentu Vladimiru Putinu ir vēsturisks, un vainoja Krievijas līderi tūkstošiem ukraiņu bērnu deportācijā.
"Šis ir vēsturisks lēmums, kas novedīs pie vēsturiskas atbildības," viņš teica savā ikvakara videorunā. Patiesais deportēto bērnu skaits varētu būt "daudz vairāk" par 16,000 XNUMX, viņš sacīja, piebilstot, ka viņu deportācijas veido "valsts ļaunuma politiku, kas sākas tieši ar šīs valsts augstāko amatpersonu".
8:44: ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles vadītājam pirmo reizi tiek izvirzītas apsūdzības: Starptautiskās Krimināltiesas prokurors
Intervijā FRANCE 24 pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina apcietināšanas orderi, tiesas galvenais prokurors Karims Hans sacīja, ka šī ir svarīga diena starptautiskajam tiesiskumam. Šis orderis ir "pirmo reizi, kad valsts galvai no P5 ir izvirzītas apsūdzības" starptautiskā tiesā, sacīja Hans, atsaucoties uz piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm.
7:14: Nevienam nevajadzētu izvairīties no taisnīguma, saka Francija
Atzinīgi vērtējot Starptautiskās Krimināltiesas Putina aresta orderi, Francijas valdība ir paziņojusi, ka "nevienam nevajadzētu izvairīties no taisnīguma".
Paziņojumā, kas publicēts FranceDiplomatie Twitter kontā, Ārlietu ministrija norādīja: "Nevienam, kurš ir atbildīgs par Krievijas noziegumiem Ukrainā, neatkarīgi no viņu statusa nevajadzētu izvairīties no tiesas."
7:08: Putinam pēc Starptautiskās Krimināltiesas ordera ir jābūt "uzmanīgam, kā viņš virza savu lidmašīnu"
Ziņojot no Amsterdamas, FRANCE 24 pārstāvis Fernande van Tets saka, ka jau dažas dienas virmo ziņojumi, ka ir gatavi izdot pirmos Starptautiskās Krimināltiesas apcietināšanas orderus saistībā ar karu Ukrainā. Taču ordera augsta līmeņa mērķis bija "nedaudz pārsteigums", viņa sacīja, atsaucoties uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Tomēr ordera izpilde varētu būt izaicinājums, sacīja van Tets. "Krievija pat nav tiesas locekle, dalībvalstu ziņā ir tās īstenot," viņa norādīja. "Putins nerunāja tieši par dalībvalstīm, kas to īstenotu, taču tas varētu ierobežot viņa pārvietošanos un ceļošanu. Viņam būs vairāk jāturas pie sabiedrotajiem, un viņam būs jāuzmanās, kā viņš virzīs savu plānu nākotnē.
6:45: Zviedrija sarūgtināja Turciju, nerīkojoties atbilstoši tās NATO prasībām
Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstroms paudis nožēlu par Turcijas lēmumu apturēt savas valsts virzību uz NATO virzību, vienlaikus virzoties uz priekšu Somijai.
"Tā ir attīstība, kuru mēs negribējām, bet kam bijām gatavi," žurnālistiem sacīja Bilstroms, piebilstot, ka valsts prioritāte tagad ir panākt ratifikāciju no abām valstīm - Turcijas un Ungārijas.
Pēc vairāku mēnešu kavēšanās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka lūdz parlamentu balsot par Somijas centieniem pievienoties NATO aizsardzības blokam.
Tomēr viņš sacīja, ka joprojām nav gatavs virzīties uz priekšu jautājumā par Zviedriju, kas savu piedāvājumu kopā ar Somiju iesniedza pagājušā gada maijā.
5:25: Ukraina apsveic "vēsturisko" Starptautiskās Krimināltiesas orderi Putinam
Ukrainas amatpersonas atzinīgi novērtējušas Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu izdot aresta orderi Krievijas prezidents Vladimirs Putins par Ukrainas bērnu “nelikumīgo deportāciju”.
"Pasaule saņēma signālu, ka Krievijas režīms ir noziedzīgs, un tā vadība un rokaspuiši tiks saukti pie atbildības," sociālajos medijos sacīja Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins.
"Šis ir vēsturisks lēmums Ukrainai un visai starptautisko tiesību sistēmai," piebilda Kostins.
5:12: Krievijas bijušais vadītājs Putina orderi salīdzina ar tualetes papīru
Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir salīdzinājis Starptautiskās Krimināltiesas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanas orderi ar tualetes papīru.
"Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi Vladimira Putina aresta orderi. Nav nepieciešams paskaidrot, KUR šis papīrs būtu jāizmanto,” tviterī sacīja Medvedevs, pievienojot tualetes papīra emocijzīmi.
5:03: Krievija saka, ka Starptautiskās Krimināltiesas orderis Putinam ir bezjēdzīgs
Maskava ir noraidījusi Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izdoto Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi.
"Starptautiskās Krimināltiesas lēmumiem mūsu valstij nav nekādas nozīmes, arī no juridiskā viedokļa," sociālajos medijos sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
"Iespējamās "receptes" arestam, kas nāks no starptautiskās tiesas, mums būs juridiski spēkā neesošas," viņa piebilda, neminot Putinu vārdā.
4:15: Starptautiskās Krimināltiesas tiesneši izdod Putina aresta orderi saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem
Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdevusi aresta orderi pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, apsūdzot viņu par vainīgu Ukrainā pastrādātajos kara noziegumos.
Tiesas paziņojumā teikts, ka Putins "iespējams, ir atbildīgs par kara noziegumu nelikumīgu iedzīvotāju (bērnu) deportāciju un iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu pārvietošanu no Ukrainas okupētajiem apgabaliem uz Krievijas Federāciju".
Tā arī piektdien izdeva orderi Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāras Marijas Aleksejevnas Ļvovas-Belovas aizturēšanai, pamatojoties uz līdzīgām apsūdzībām.
Maskava ir vairākkārt noliegusi apsūdzības zvērībās tās gadu ilgās iebrukuma laikā savā kaimiņvalstī.
4:10: Somija atzinīgi vērtē Turcijas plānus par NATO ratifikāciju
Reaģējot uz Erdogana paziņojumu, Somijas prezidents Sauli Nīnisto atzinīgi novērtēja Turcijas plānu sākt NATO ratifikācijas procesu.
"Mēs jau iepriekš sapratām, ka esat izdarījis savu lēmumu, un tā parakstīšana šodien apliecina, ka Turcijas parlaments sāk strādāt ar Somijas dalības ratifikāciju," kopīgā preses konferencē ar Erdoganu sacīja Nīnisto.
"Tas, protams, visai Somijai ir ļoti svarīgi," sacīja Niinisto.
3:41: Erdogans dod zaļo gaismu Somijas NATO ratifikācijas procesa sākšanai
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Somijas pievienošanās NATO protokols tiks iesniegts Turcijas parlamentā.
"Šīs būs labas ziņas. Līdz ar Somijas pievienošanos NATO kļūs vēl spēcīgāka,” sacīja Erdogans, runājot kopīgā preses konferencē Ankarā ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto.
Erdoans sacīja, ka Turcija turpinās diskusijas ar Zviedriju par "ar terorismu saistītiem" jautājumiem un ka Zviedrijas kandidatūra dalībai NATO būs atkarīga no Zviedrijas "taustāmiem soļiem", lai risinātu Turcijas drošības problēmas.
3:15: Ungārijas parlaments gatavojas balsot par Ziemeļvalstu NATO pieteikumiem 27. martā
Paredzams, ka Ungārijas parlaments 27.martā balsos par Somijas un Zviedrijas dalības NATO ratifikāciju, aģentūrai Reuters pavēstīja valdošās partijas Fidesz parlamentārās grupas preses dienests.
Tas tika paziņots, kad Somijas prezidents Sauli Nīnisto ieradās Ankarā uz sarunām ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Somija un Zviedrija centās pievienoties dalībai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā. Lai gan lielākā daļa dalībvalstu pieteikumiem ir devušas zaļo gaismu, Turcijai un Ungārijai tie vēl ir jāratificē.
3:08: Kremlis slavē Ķīnas "saturīgo" nostāju attiecībā uz Ukrainu
Kremlis uzteicis Ķīnas “saturīgo” nostāju Ukrainas jautājumā pirms nākamnedēļ gaidāmā Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina samita.
“Protams, tiks apspriests Ukrainas konflikts. Mēs augstu vērtējam Ķīnas vadības atturīgo, pārdomāto nostāju šajā jautājumā,” Krievijas ziņu aģentūru izteikumos sacīja Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs.
Ķīnas atteikšanās nosodīt Krieviju, vienlaikus nosodot Rietumu sankcijas un apsūdzot NATO un ASV Putina militārās darbības provocēšanā, ir saniknojusi Vašingtonu, jo tā konkurē ar Pekinu par ietekmi.
2:48: Somijas prezidents apspriežas ar Erdoganu par NATO centieniem
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans Ankarā tiekas ar savu Somijas kolēģi, radot cerības, ka sarunu rezultātā Turcija apstiprinās Somijas kandidatūru dalībai NATO.
Neskatoties uz lietus, Somijas prezidents Sauli Nīnisto un Erdogans pārskatīja militāro godasardzi prezidenta pilī Turcijas galvaspilsētas Bestepes rajonā.
Sarunas Ankarā koncentrēsies uz Helsinku pieteikumu dalībai militārajā aliansē.
Somija un Zviedrija pieteicās dalībai NATO pagājušā gada maijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, atsakoties no gadu desmitiem ilgās nepievienošanās.
30 valstu bloka paplašināšanos aizturēja Turcija un Ungārija, vienīgās valstis, kuras vēl nav ratificējušas Ziemeļvalstu ierosinājumus, kas jāapstiprina katras NATO dalībvalsts parlamentam.
1:51: Sji Dzjiņpins un Putins apspriedīs Ukrainas konfliktu, saka Krievija
Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs piektdien paziņoja, ka prezidents Vladimirs Putins apspriedīs Ukrainas konfliktu ar savu Ķīnas kolēģi Xi Jinping Sji valsts vizītes laikā Maskavā nākamnedēļ, ziņoja Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra RIA.
Ušakovs sacīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu piedalīsies sarunās ar Sji un ka vizītes laikā tiks apspriesta "militāri tehniskā sadarbība", vēsta RIA.
FRANCE 24 korespondente Yena Lee ziņo no Pekinas, Ķīnas, ir vairāk par šo gaidāmo tikšanos.
13:40: Apvienotā Karaliste aicina Ķīnu mudināt Krieviju izvest karaspēku
Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam vajadzētu izmantot braucienu uz Maskavu, lai mudinātu prezidentu Vladimiru Putinu izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, Lielbritānijas premjerministra pārstāvis Riši Sunaks teica piektdien.
"Ja Ķīna vēlas uzņemties patiesu lomu Ukrainas suverenitātes atjaunošanā, tad mēs to noteikti apsveicam," žurnālistiem sacīja pārstāvis.
"Mums ir skaidrs, ka jebkurš miera līgums, kas nav balstīts uz Ukrainas suverenitāti un pašnoteikšanos, vispār nav miera līgums. Tāpēc mēs turpināsim aicināt Ķīnu, kā mēs to darījām iepriekš, pievienoties citām pasaules valstīm, aicinot Putinu izvest savu karaspēku.
1:15: ES plāna projekts liecina par atbalstu 1 miljonam artilērijas šāviņu Ukrainai, teikts plašsaziņas līdzekļu ziņojumā.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Eiropadome nākamnedēļ ES samitā atzinīgi vērtēs plānu nodrošināt 1 miljonu artilērijas šāviņu, lai palīdzētu Ukrainai cīnīties pret Krievijas iebrukumu, liecina Vācijas laikraksta Handelsblatt piektdien redzamais secinājumu projekts.
Formulējums fragmentam, kas aicina atvieglot tūlītēju munīcijas piegādi Ukrainai, tostarp veicot kopīgu iepirkumu, vēl varētu mainīties pirms samita ceturtdienas sākuma, ziņoja Handelsblatt.
12:01: Krievija draud iznīcināt iznīcinātājus, ko Ukrainai piešķīrušas NATO dalībvalstis
Krievija piektdien paziņoja, ka visi iznīcinātāji, ko Ukrainai piegādājušas rietumvalstis, tiks iznīcināti pēc tam, kad NATO dalībvalstis Polija un Slovākija apņēmās nosūtīt uz Kijevu lidmašīnas MiG-29.
Kopš Krievijas iebrukuma pagājušajā gadā NATO valstis ir nosūtījušas Ukrainai militāro palīdzību miljardiem dolāru, jo Kijeva pieprasa ieročus, kas, pēc tās teiktā, ir ļoti svarīgi, lai atvairītu Krievijas progresu.
Maskava ir apsūdzējusi Rietumus par tiešu dalību konfliktā, piegādājot Ukrainai ieročus, un jau iepriekš brīdinājusi, ka NATO ieroči bija likumīgi mērķi tās spēkiem.
"Speciālās militārās operācijas laikā viss šis aprīkojums tiks iznīcināts," žurnālistiem sacīja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs. "Šķiet, ka visas šīs valstis tādējādi nodarbojas ar vecā nevajadzīgā aprīkojuma iznīcināšanu."
11:48: Melnās jūras graudu darījums turpinās, ziņo ANO
Apvienoto Nāciju Organizācijas birojs Ženēvā piektdien paziņoja, ka notiek diskusijas par līguma atjaunošanu, kas ļauj droši eksportēt graudus no Ukrainas. Melnā jūra ostas turpinājās.
Melnās jūras graudu iniciatīva, ko starp Krieviju un Ukrainu īstenoja Apvienoto Nāciju Organizācija un Turcija pagājušā gada jūlijā, kuras mērķis bija novērst globālu pārtikas krīzi, ļaujot no trim Ukrainas ostām droši eksportēt Krievijas iebrukuma bloķētos Ukrainas graudus.
Pakta termiņš beidzas sestdien.
11:25: Krievija apsūdz Ukrainu uzbrukumā pareizticīgajai baznīcai
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Kremlis piektdien paziņoja, ka Ukraina "nelikumīgi uzbrūk" ukrainim Pareizticīgo baznīca (UOC) – kas vēl nesen pieņēma pilnvaras Maskavas patriarhs – piebilstot, ka tas apstiprināja tās “īpašās militārās operācijas” nepieciešamību.
Ukrainas amatpersonas pagājušajā nedēļā lika UOC atstāt klostera kompleksu Kijevā, kur tā atrodas, izraisot sīvu Maskavas nosodījumu.
11:13: Krievija saka, ka kaujas lidmašīnas karam nebūtu nekādas nozīmes
Kremlis piektdien, reaģējot uz Austrumeiropas valstīm nododot Ukrainai iznīcinātājus, paziņoja, ka lidmašīnas tiks iznīcinātas un konflikta gaitu neietekmēs.
10:28: Slovākija piegādās Ukrainai iznīcinātājus
SlovākijaValdība piektdien apstiprināja plānu piešķirt Ukrainai 13 padomju laika iznīcinātāju MiG-29 floti, kļūstot par otro NATO dalībvalsti, kas ņēmusi vērā Ukrainas valdības lūgumus kara lidmašīnām palīdzēt aizsargāties pret Krievijas iebrukumu.
Paziņojot lēmumu, premjerministrs Eduards Hēgers preses konferencē sacīja, ka viņa valdība ir "vēstures labajā pusē". Iepriekš Hēgers tviterī rakstīja, ka militārā palīdzība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka Ukraina var aizstāvēt sevi un visu Eiropu pret Krieviju.
Aizsardzības ministrs Jaroslavs Nads sacīja, ka Slovākija saņems no Eiropas Savienības 200 miljonus eiro (213 miljonus ASV dolāru) kā kompensāciju un nenoteiktus ieročus no ASV 700 miljonu eiro (745 miljonu dolāru) vērtībā.
Tā kā nav savas lidmašīnas, Slovākijas kolēģes NATO dalībvalstis Polija un Čehija ir pastiprinājušas Slovākijas gaisa telpas uzraudzību, un Ungārija pievienosies vēlāk šogad.
Bratislava ir parakstījusi līgumu par 14 ASV iznīcinātāju F-16 Block 70/72 iegādi, taču piegāde tika atlikta par diviem gadiem uz 2024. gada sākumu.
10:00: Krievijas Aizsardzības ministrija apbalvo pilotus par ASV bezpilota lidaparāta notriekšanu
krievu Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pasniedza pilotiem balvas par ASV nepieļaušanu dūkoņa no iekļūšanas Krievijas militārās kampaņas zonā Ukrainā, piektdien vēsta Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra RIA.
Drons ietriecās Melnā jūra otrdien pēc tam, kad viņu pārtvēra Krievijas lidmašīnas.
9:15: Sji Dzjiņpins nākamās nedēļas sākumā apmeklēs Krieviju
ķīniešu Priekšsēdētājs Xi Jinping apmeklēs Krievija nākamnedēļ Pekinas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka tas ir viņa pirmais brauciens uz Maskavu gandrīz četru gadu laikā.
“Pēc prezidenta uzaicinājuma Vladimirs Putins Krievijas Federācijas prezidents Sji Dzjiņpins ieradīsies valsts vizītē Krievijā no 20. līdz 22. martam,” teikts ministrijas paziņojumā.
Sji pēdējo reizi Krievijā apmeklēja 2019. gadā, lai gan Putins pagājušajā gadā piedalījās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā, un abi līderi tikās arī reģionālajā drošības sanāksmē Uzbekistānā septembrī.
Pāris runās par "stratēģisko sadarbību", teikts gandrīz vienlaicīgā Kremļa paziņojumā.
Abi līderi "apspriedīs visaptverošās partnerības un stratēģiskās sadarbības padziļināšanu starp Krieviju un Ķīnu", tostarp starptautiskajā arēnā, sacīja Kremlis, piebilstot, ka "tiks parakstīti svarīgi divpusējie dokumenti".
6:00: Polija būs pirmā NATO dalībvalsts, kas Ukrainai piešķīrusi iznīcinātājus
Polija ceturtdien paziņoja, ka plāno Ukrainai nodot apmēram duci iznīcinātāju MiG-29, kas padarītu to par pirmo. NATO locekle, lai izpildītu Kijevas arvien steidzamākos lūgumus pēc kara lidmašīnām, lai aizstāvētos pret Krievijas iebrukumu.
Varšava "tuvāko dienu laikā" nodos četras no padomju laikā ražotajām kara lidmašīnām, sacīja prezidents Andrzej Duda teica, un pārējiem bija nepieciešama apkope, taču tie tiks piegādāti vēlāk. Poļu vārds, ko viņš izmantoja, lai aprakstītu kopējo skaitu, var nozīmēt no 11 līdz 19.
"Tie ir pēdējos darbības gados, taču tie ir labā darba stāvoklī," sacīja Duda.
Viņš neteica, vai citas valstis sekos šim piemēram, lai gan Slovākija ir paziņojusi, ka tā nosūtīs uz Ukrainu savus vairs neizmantotos MiG. Polija bija arī pirmā NATO valsts, kas Ukrainai piegādāja Vācijā ražotu Leopard 2 tvertnes.
(FRANCIJA 24 ar AFP, AP un Reuters)
Avots: sn.dk