Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka viņa valdība turpinās ratificēt Somijas pieteikumu NATO, paverot ceļu valstij, apsteidzot Zviedriju, pievienošanos militārajam blokam.
Izrāviens notika, kad Somijas prezidents Sauli Nīnisto bija Ankarā, lai tiktos ar Erdoganu. Gan Somija, gan Zviedrija pieteicās kļūt par NATO dalībvalstīm pirms 10 mēnešiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, atsakoties no gadu desmitiem ilgās nepievienošanās.
NATO paplašināšanai nepieciešams vienbalsīgs 30 esošo dalībvalstu piekrišana, un Turcija un Ungārija ir vienīgās valstis, kas vēl ir ratificējušas Ziemeļvalstu ierosinājumu. Turcijas valdība apsūdzēja gan Zviedriju, gan Somiju par pārāk maigu attieksmi pret grupējumiem, ko tā uzskata par teroristiskām organizācijām, taču pauda vairāk iebildumu pret Zviedriju.
"Attiecībā uz trīspusējā saprašanās memoranda solījumu izpildi mēs esam redzējuši, ka Somija ir spērusi autentiskus un konkrētus soļus," preses konferencē Ankarā pēc tikšanās ar Nīnisto sacīja Erdogans.
FILE – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu karogi ir redzami NATO galvenajā mītnē Briselē, 12. gada 2022. oktobrī.
"Šo jūtīgumu pret mūsu valsts drošību un, pamatojoties uz progresu, kas panākts Somijas pievienošanās NATO protokolā, esam nolēmuši sākt ratifikācijas procesu mūsu parlamentā," piebilda prezidents.
Ar Erdogana piekrišanu Somijas pieteikums tagad var nonākt Turcijas parlamentā, kur prezidenta partijai un tās sabiedrotajiem ir vairākums. Ratifikācija gaidāma pirms Turcijas prezidenta un parlamenta vēlēšanām, kas paredzētas 14. maijā.
Komentējot Turcijas vēlmi apsvērt Zviedrijas pievienošanās NATO ratifikāciju, Erdogans sacīja, ka tas ir "atkarīgs no Zviedrijas stingrajiem soļiem".
Lai izskaidrotu atšķirību starp Ziemeļvalstīm no Ankaras viedokļa, Erdogans apgalvoja, ka Zviedrija ir "pieņēmusi terorismu", un minēja kurdu kaujinieku atbalstītāju demonstrācijas Stokholmas ielās. "Somijā šādas demonstrācijas nenotiek," viņš teica. – Šī iemesla dēļ mums bija jāuzskata, ka [Somija] ir atdalīta no Zviedrijas.
Niinisto pauda gandarījumu par Turcijas vēlmi turpināt savas valsts centienus, bet arī pauda solidaritāti ar tās kaimiņvalsti. "Man ir sajūta, ka Somijas dalība NATO nav pilnīga bez Zviedrijas," viņš teica.
Atsaucoties uz NATO samitu, kas paredzēts jūlijā Lietuvas galvaspilsētā, Nīnisto piebilda: "Es vēlētos redzēt Viļņā, ka mēs tiksimies ar 32 dalībvalstu aliansi."
Turcija, Somija un Zviedrija pagājušā gada jūnijā parakstīja saprašanās memorandu, lai atrisinātu viedokļu atšķirības par Ziemeļvalstu dalību.
Dokumentā bija iekļauti punkti, kas attiecas uz Ankaras apgalvojumiem, ka Stokholma un Helsinki neuztvēra pietiekami nopietnas bažas par tiem, kurus tās uzskata par teroristiem, jo īpaši kurdu kaujinieku atbalstītājiem, kuri Turcijā ir izvērsuši 39 gadus ilgušu nemieru, un cilvēkiem, kurus Ankara saista ar 2016. gada apvērsuma mēģinājumu. .
Turcijas amatpersonas saniknoja arī vairākas atsevišķas demonstrācijas Stokholmā, tostarp protests pret islāmu aktīvistu, kurš sadedzināja Korānu pie Turcijas vēstniecības.
VIDE — protestētāji demonstrē pie Zviedrijas ģenerālkonsulāta Stambulā, Turcijā pēc tam, kad 21. gada 2023. janvārī kāds pret islāmu vērsts aktīvists sadedzināja Korāna kopiju.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un likumdevēji solījuši ratificēt abu valstu pieteikumus dalībai NATO. Taču valsts parlaments vairākkārt ir atlikis ratifikācijas balsojumu.
Orbāna partijas Fidesz parlamenta vadītājs piektdien paziņoja, ka balsojums par Somijas pievienošanos notiks 27. martā. Mate Kocsis savā Facebook ierakstā sacīja, ka Fidesz likumdevēji, kam parlamentā ir divu trešdaļu vairākums, "vienbalsīgi balsos par ”.
Nīnisto ieradās Turcijā ceturtdien un apceļoja apgabalus, ko skārusi 7.8 magnitūdu zemestrīce, kas pagājušajā mēnesī Turcijā un Sīrijā nogalināja vairāk nekā 52,000 XNUMX cilvēku.
"Es pazīstu Erdoganu ilgu laiku. Esmu pārliecināts, ka viņam ir svarīgi vēstījumi,” ceturtdien sacīja Nīnisto, apmeklējot Kahramanmarasu, vienu no provincēm, ko vissmagāk skārusi 6.februāra 7.6 magnitūdas zemestrīce, kurā Turcijā un Sīrijā gāja bojā vairāk nekā 52,000 XNUMX cilvēku.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pa kreisi sveic Somijas prezidentu Sauli Nīnisto prezidenta kompleksā Ankarā 17. gada 2023. martā.
Pirms piektdienas paziņojuma Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons sacīja, ka Zviedrija cer uz "ātru ratifikācijas procesu" pēc Turcijas ievēlēšanas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka lēmums stiprinās NATO, Somijas un Zviedrijas drošību. "Svarīgākais ir tas, ka gan Somija, gan Zviedrija ātri kļūst par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, nevis tad, ja tās pievienojas tieši tajā pašā laikā," viņš teica.
Turcijas parlaments iestāsies pārtraukumā pirms vēlēšanām pēc trim nedēļām, taču tika gaidīts "paātrināts process", lai apstiprinātu Somijas dalību NATO, sacīja Ozgurs Unluhisarcikli, Vācijas Māršala fonda vadītājs Ankarā.
Viņš prognozēja, ka Zviedrijai pēc vēlēšanām būs grūtāks ceļš, neatkarīgi no tā, vai Erdogans tiks atgriezts amatā pēc 20 gadu ilgas valdīšanas, vai opozīcija pārņems vadību.
"Lai gan tagad ir prezidents, kuram ir vairākums parlamentā, nākamajam prezidentam, lai arī kurš tiktu ievēlēts, visticamāk, nebūs vairākuma parlamentā," sacīja Unluhisarcikli.
Vēlēšanās piedalās trīs politiskās apvienības, ko veido vairāk nekā ducis partiju, tostarp kreiso politiķu alianse, kas ideoloģiski sliecas pret NATO.
"Tagad pietiek pārliecināt prezidentu Erdoganu, bet vairākas partijas būs jāpārliecina pēc vēlēšanām," sacīja Unluhisarcikli.
Avots: sn.dk